Leonīda Dobičina romāns "Enpils" ir daudzējādā ziņā neparasts romāns. Tā uzbūve ir neredzēta, un romāna liktenis ir ārkārtīgi neparasts. "Enpils" darbība notiek 20. gadsimta sākumā Dvinskā. Daudzas detaļas atainotas gandrīz dokumentāli precīzi, lielākajai daļai personāžu ir reāli prototipi. Romāns tiek salīdzināts ar hroniku, kurā nozīmīgi notikumi pielīdzināti nenozīmīgiem. Mēdz minēt kā romānu, kas veidots pēc kino montāžas likumiem; katrs teikums veidots kā lāse, kurā lūst pasaule. 1936. gadā, sākoties PSRS ideoloģiskajai kampaņai cīņā pret "formālismu un naturālismu", pret Leonīdu Dobičinu tika veikta vajāšana un viņš pazuda. Dobičina nozīmīgums, laikam ritot, kļūst arvien nenoliedzamāks – salīdzināts ar Džeimsu Džoisu un Marselu Prustu, apliecinot, kādu vietu literatūrā patiesībā ieņem Dobičins – Eiropas mūsdienu klasiķis, viens no oriģinālākajiem eksperimentētājiem divdesmitā gadsimta rakstniecībā.
Leonid I. Dobyc in Ordine dei libri (cronologico)
Leonid Dobychin fu uno scrittore di prosa russo la cui opera fu caratterizzata da un lirico "anti-psicologismo" e da una dedizione alla semplicità e allo stile laconico. Nei suoi racconti e romanzi, catturò lo scontro tra il vecchio mondo e la nuova realtà sovietica, spesso con una distanza ironica. Il suo approccio sperimentale e la sua attenzione all'"uomo comune" lo distinsero dalle correnti letterarie contemporanee, portando a incomprensioni. Oggi è riconosciuto come un maestro della narrazione concisa che, attraverso la sua brevità, ritrasse abilmente complesse situazioni ed emozioni umane.
Von den Tagen des Ersten Weltkriegs über die Wirren des Bürgerkriegs bis in die Zeit der beginnenden "Sowjetisierung" spannt sich der zeitliche Bogen von Dobycins Skizzenroman. Er verfolgt den Prozeß einer schleichenden Verödung und Versteppung, die allmähliche Selbstauflösung einer Familie, einer Gesellschaft, in Elend und Gleichgültigkeit. Surka, der "Held" der Geschichte, treibt davon in die Verwahrlosung, in die äußere und innere. Er will Räuber werden. Ist doch klar, da doch so viele Verbrecher werden in den Jahren, als ganz Europa unter die Räuber viel.